Peru

Peru ir valsts Dienvidamerikas rietumos un stiepjas 2414 kilometru garumā gar Kluso okeānu. Uz ziemeļiem no Peru ir Kolumbija un Ekvadora, austrumos atrodas Brazīlija un Bolīvija, bet pašos dienvidos valsts krustojas ar Čīles robežu. Valsti šķērso varenie Andu kalni, kas to sadala trīs krasi diferencētās zonās: uz rietumiem ir piekraste, tad nāk kalnu zona, bet pēc tās mežu platības. Piekrastes ir pārsvarā neauglīgas teritorijas, kas plašinās aptuveni 80 – 160 kilometrus valsts iekšzemē. Kalnu zona veido grēdas pat virs 6 tūkstošiem metru, lieli plato,  apostas desportivas online un dziļas ielejas. Šī kalnu zona ir raksturīga valsts centrā. No kalnu zonas uz austrumiem vijas mežu platības, kas noved pie Amazones līdzenuma.

Peru reiz ir bijusi daļa no lielās Inku impērijas. Peru savu neatkarību no spāņu iebrucējiem atguva 1821. gada 28. jūlijā. Lai arī kāda cīņām pilna vēsture ir bijusi šai valstij, senā inku tautu civilizācijas domāšana ir palikusi vēl līdz šai dienai. Inki dzīvoja harmonijā ar upēm, sauli, lietu, okeānu, džungļiem, kalniem. Viņi prata pielāgoties laika apstākļiem un pateicās dabai par visu, ko tā sniedza. Pati Peru civilizācija ir vecākā visā Dienvidamerikā. Kaimiņvalstis ir izveidotas no senās Peru teritorijas un inku impērijas ietekmē. Ceļojot uz šo valsti, katrs tūrists vēl var saredzēt šo seno kultūru izpausmes vietējo iedzīvotāju ikdienā.

Valoda
Valsts oficiālā valoda ir spāņu valoda, kas ir saglabājusies jau no seniem laikiem. Šo valodu iedzīvotāji izmanto lielākajā valsts daļā, tomēr atsevišķos reģionos ir atzītas arī citas mazākum tautību valodas, kas atšķiras Andu reģionos. Dienvidu Andos dominē Aimara valoda. Tāpat zināmas arī Šipibo, Ašanika – Amazones līdzenumu tautu valodas, kā arī citas, kas kopā uzskaitāmas ap 43.

Reliģija
Peru kultūras pamatā ir reliģijas brīvība. Kā mantojums no Spānijas, un laikiem, kad Peru bija tās pakļautībā ir katolicisma reliģija. Arī reliģiskajiem svētkiem ir spēcīga ietekme no spāņu kultūras. Tāpat Peru ir ļoti krāšņi karnevāli, kas gada laikā ir ap 3 tūkstošiem visā valstī. Šajos karnevālos ir arī rituāli, kas pauž cieņu pret Dievu. Ļoti daudzi vietējie iedzīvotāji pievērsušies nevis dievišķai ticībai, bet vairāk pagāniskai kultūrai, atzīstot tikai Māti Dabu (Pachamama). Neskatoties uz dažādām reliģijām, šī līdzāspastāvēšana ir mierīga un iedzīvotāji nenonicina citas konfesijas.

Peru virtuve
Peru virtuve ir viena no spilgtākajām nacionālās identitātes izpausmēm, kas vienuviet aptver vairākas kultūras vienā teritorijā. Tomēr vienojošos virtuves elementus var redzēt katrā pamatēdienā. Katru gadu Limā notiek lielākais gastronomijas gadatirgus Mistura, kurā satiekas šefpavāri no visas valsts. Šis gadatirgus ir arī viens no lielākajiem notikumiem, kas ir iekļauts starptautiskajos tūrisma maršrutos.

Mūzika un dejas
Mūzikai un dejošanai ir vienmēr bijusi svarīga loma Peru kultūrā. Senie Peru iedzīvotāji izmantoja jūras gliemežvākus, roleta casino, niedres un pat dzīvnieku kaulus, lai iegūtu dažādas skaņas. Ir pat teikts, ka Peru mūzika ir bijusi vadošā un svarīgākā visā kontinentā. Šobrīd Peru ir daudzveidīga folkloras ziņā, kurai ir arī neliela spāņu ietekme, tomēr pielāgota modernam stilam un sabiedrībā lielākajām sociālām grupām.